Alaksandr Łukašenka zaprošany na Maskoŭski ekanamičny forum, jaki projdzie ŭ rasijskaj stalicy 26—27 sakavika.

Jak paviedamiła pres-słužba forumu, kiraŭnika biełaruskaj dziaržavy prosiać padzialicca na forumie vopytam padtrymki ajčynnaha vytvorcy i inšymi niuansami ekanamičnaj palityki Biełarusi, nakiravanaj na raźvićcio realnaha siektara ekanomiki.

«Rasijski rynak poŭny pradukcyi ź Biełarusi. Pryčym «zroblena ŭ RB» aznačaje, što heta jakasny tavar. Pradukty charčavańnia, u pryvatnaści małočnaja pradukcyja, karystajucca vyklučnym popytam u rasijan. Pośpiech biełarusaŭ nie vypadkovy fakt, a vynik ekanamičnaj palityki, jakaja pravodzicca prezidentam krainy», — adznačajecca ŭ paviedamleńni arhanizataraŭ. 

Aficyjnaje zaprašeńnie Łukašenku 13 sakavika było dastaŭlena ŭ pasolstva Biełarusi ŭ Maskvie, supracoŭniki jakoha paabiacali pieradać list u Administracyju prezidenta, paviedamili ŭ pres-słužbie. 

Maskoŭski ekanamičny forum (MEF) projdzie druhi raz u Maskoŭskim dziaržaŭnym univiersitecie imia M.V.Łamanosava. Klučavoj temaj mierapryjemstva sioleta stanie «Niesyravinnaja budučynia Rasii». 

Čakajecca ŭdzieł u mierapryjemstvie staršyni ŭrada Rasii ŭ 1998—1999 hadach, akademika RAN, staršyni praŭleńnia «Mierkuryj-kłuba» Jaŭhiena Prymakova, prezidenta pramysłovaha sajuza «Novaja Sadružnaść», sustaršyni MEF Kanstancina Babkina, dyrektara Instytuta ekanomiki RAN, sustaršyni MEF Rusłana Hrynbierha, pieršaha namieśnika staršyni kamiteta Dziarždumy pa biudžecie i padatkach Aksany Dźmitryjevaj, hubiernatara Biełharadskaj vobłaści Jaŭhiena Saŭčanki, namieśnika ministra ekanamičnaha raźvićcia RF Andreja Klepača, prezidenta AAT «Rasijskija čyhunki» Uładzimira Jakunina, fiederalnaha kanclera Aŭstryi ŭ 2007—2008 hadach Alfreda Huzenbaŭera, prafiesara Koźminskaha ŭniviersiteta, ministra finansaŭ Polščy ŭ 1994—1997 i 2002—2003 hadach Hžehaža Kałodki, dyrektara Maskoŭskaj škoły ekanomiki MDU, člena savieta dyrektaraŭ «Rasnafty» Alaksandra Niekipiełava i inšych.

Клас
0
Панылы сорам
0
Ха-ха
0
Ого
0
Сумна
0
Абуральна
0

Chočaš padzialicca važnaj infarmacyjaj ananimna i kanfidencyjna?